Jaunās mūzikas festivālā "ARĒNA" līdztekus dažādiem mūsdienu un klasiskās mūzikas atskaņojumiem būs iespējas baudīt arī folkloras mūsdienu interpretācijas. Par „Arēnas”   programmu Kultūras Rondo studijā izvaicāsim festivāla direktori Antru Dreģi un etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu, kurš festivālā muzicēs kopā ar šveiciešu komponisti un vijolnieci Helēnu Vinkelmani.

Festivāls "Arēna" no 16. oktobra līdz 6. novembrim. Festivāla moto „SAKLAUSI NĀKOTNI!” ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu. Šogad klausītājiem Rīgā, Siguldā un Liepājā tiks piedāvātas desmit laikmetīgās mūzikas un mākslas programmas akustiski un vizuāli neparastos risinājumos - elektroakustiskā kameropera „Marienglass”, Latvijas Radio kora projekts „Canto 33”, franču komponista Fransuā Sarāna muzikālas performances „No say No way pasaules pirmatskaņojums, ansamblis “Mise-en” ar programmu „Amerikāņu TV reklāmas. Post-minimālisma pirmatskaņojumi”, ģitāras un perkusiju duets „El Cimarron Duo” (Austrija/Itālija) ar programmu „Kontrapunkts. Utopiskie dialogi”, latviešu un šveiciešu folkloras un mūsdienu mūzikas improvizācijas koncerti „No Alpiem līdz Gaiziņam”, kā arī Turcijas slavenākā dziedātāja Mustafa Doana Dikmena viesošanās koncertlekcijā par Tuvo Austrumu un Rietumeiropas mūzikas saskares punktiem - „Saknes nākotnē”. Pirmo reizi jaunās mūzikas festivāla ARĒNA vēsturē, šogad būs īpaša programma arī bērniem „Meža dziesmas”, savukārt komponiste Marina Gribinčika vadīs instrumentu darināšanas meistarklases.

Jaunās mūzikas festivālu "Arēna" 16. un 17. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā atklās ar šveiciešu komponista Beata Gizina elektroakustiskas kameroperu "Marienglass", kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna "Pils"  motīviem

Elektroakustiskā kameropera "Marienglass" klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi. Neparasts būs gan mākslinieku un klausītāju izvietojums speciāli uzbūvētā akustiskā telpā, gan viņu savstarpējās attiecības, gan pats darba atskaņojums, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā, gan ierakstā, ko katrs klausītājs varēs dzirdēt speciāli izdalītās "austiņās". Elektroakustiskās kameroperas atskaņojumā 16. un 17. oktobrī piedalīsies gan pats komponists Beats Gizins, gan kontrtenors Havjērs Hāgens un aktieris Filips Boē no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks Kiršfelds.

"Marienglass" stāsta par uztveri. Vai varam ticēt tam, ko redzam un dzirdam? Vai mums jāuzticas ne tikai acīm un ausīm, bet arī apziņas procesiem, kas notiek mūsu smadzenēs? Kāda patiesībā būtu mūsu katra iekšējā filma, ja to varētu projicēt uz ekrāna? Kas ir realitāte un kas ir iztēles augļi, kas ir ārpusē un kas iekšienē?

Kameroperas uzbūve veidota tā, ka stāsts netiek pārstāstīts, bet tiek izdzīvots K. apjukums. Operā izmantoti 6 romāna fragmenti. Visiem skatītājiem būs austiņas, kas ļaus katram uztvert un sajust šīs emocijas personīgi. Uzveduma laikā vienlaikus skanēs gan ieraksti, gan mūziķu dzīvais izpildījums. Reālā un ierakstītā skaņa, t.i. ārējā un iekšējā skaņa saplūdīs kopā, akustiski pārklājoties trīsdimensionālā telpā. Īpaši izstrādātas akustiskās sistēmas un skatuves iekārtojums padara to tehniski iespējamu. Kafkas pasaules redzējums, traģiskā iekšējās un ārējās īstenības nošķirtība Kafkas romāna fragmentos ir ideāls literārais pamats šai elektroakustiskajai kompozīcijai.

Uzveduma laikā daļa publikas guļ skatuves vidū, bet pārējie sēž visapkārt. 80 minūšu ilgās operas laikā virs guļošās publikas daļas pakāpeniski nolaižas puscaurspīdīgs jumts (Marienglass), izveidojot gandrīz noslēgtu telpu.